Kas ar vārdu sakot? Malaiziešiem un Singapūras iedzīvotājiem tas var nozīmēt kopīgu nostāju starp divām lepni neatkarīgām valstīm, kuras savulaik bija vienas sastāvdaļa. Lūk, kā mīlētais ikdienas izteiciens “lah” ir kas vairāk nekā tikai jauks sarunvalodas stils.
Singapūra un Malaizija savulaik bija daļa no Lielbritānijas Malajas ģimenes - un pēc tam Singapūra īsi piederēja neatkarīgajai Malaizijai. Tas, ka abām valstīm ir kopīga vēsture, ir nepietiekami novērtēts, jo gadu desmitu savienība ir savērpusi gadsimtiem ilgus kultūras, vēstures un ģeogrāfiskos virzienus savstarpējo saistību gobelēnā. Viena no viņu acīmredzamākajām saitēm ir ikdienas sarunvalodā - īpaši mangļu un singliešu valodā.
“Lah”: kopēja izpratne
Singlish jeb Singapūras sarunvaloda ir lokalizēta sarunvalodas forma, kuru parasti runā Singapūras ielās. Atsevišķus teikumus bieži atkārto ar kvintesenciālo “lah” tiktāl, ka šis termins ir kļuvis par dominējošo sarunvalodu.
Angļu valodā runājošajiem “lah” ir daļiņa vai tas, ko angļu valodas profesori sauc par “pragmatisku daļiņu”. Singlish izmanto apmēram 11 daļiņas, galvenokārt aizgūtas no ķīniešu dialektiem, piemēram, Hokkien vai Cantonese, lai norādītu uz attieksmi, kā kaut kas tiek pateikts. Šis vienkāršais trīs burtu vārds var nozīmēt apstiprinājumu, atlaišanu, satraukumu vai izsaukumu dažādos kontekstos. Piemēram, “Nē lah, es tev teicu, ka to nedarīju” rada satraukumu, turpretī īss “Ok lah” ir apstiprinājums.
Mangļu vai malaiziešu sarunvalodas angļu valodā darbojas līdzīgi attiecībā uz gramatisko struktūru un dažām kopīgām leksikām - viens no šiem vārdiem ir “lah”. Tāpat kā Singlish, malajiešu gramatisko struktūru var izmantot ar angļu vārdiem mangļu valodā, bieži to izdara diezgan spontāni vai dažreiz komiskā efekta dēļ. Piemēram, “Viņš ir tik izskatīgs, kā viņš var būt tavs draugs lah!”
Singapūrietis vai malajietis bieži var pateikt, kad “lah” tiek izmantots nepareizi, taču viņi ne vienmēr var pateikt, kāpēc. Lai arī “lah” ir lingvistiska definīcija un tā lietojumam ir iekšēja konsekvence un struktūra, tas ļoti lielā mērā ir intuitīvs vārds, kas dzimis no konteksta sociālajās situācijās.
Tāpēc, ja jūs esat “lah” iesācējs, nepacietīgi to neslauciet šeit un tur katrā teikumā. Jūsu draugs no Singapūras vai Malaizijas var pamanīt jūsu suka-suka (Singlish par “darot kaut ko tādu, kas patīk, neatkarīgi no tā, vai citi cilvēki to apstiprina”) “lah” lietojumu sirdsdarbā.
“Lah”: kopīga vēsture
Singapūrai un Malaizijai ir kopīga vēsture no 18. līdz 20. gadsimtam, kad viņi dzīvoja Lielbritānijas pakļautībā. Pirms tam Singapūra bija daļa no Malakas Sultanāta 14. gadsimtā un Johora Sultanāta 16. gadsimtā. Tomēr portugāļi 1613. gadā iznīcināja apmetni Singapūrā, un nākamajiem diviem gadsimtiem sala nogrima neskaidrībā.
Singapūra un Malaizija atkalapvienojās, kad briti kļuva par dominējošo varu Malajas arhipelāgā 18. un 19. gadsimtā. Lielbritānijas apmetņu izveidošana Penangā (1786) un Singapūrā (1819), kā arī 1824. gadā Lielbritānijas pārņemtā Malaka no Nīderlandes bija Lielbritānijas mēģinājums kontrolēt piekļuvi Malakas jūras šaurumam (kas ir svarīgi tējas tirdzniecībai) ar Ķīnu). Tas iezīmēja ķīniešu un indiešu imigrantu pieplūduma sākumu un līdz ar to lielu un daudzveidīgu runas kopienu attīstību Britu Malajā. Papildus britu angļu valodai, ko mācījās no valdošās šķiras, dažādās etniskās grupas ieviesa krāsainu dažādu valodu sajaukumu: ķīniešu, malajiešu un tamilu apvienojumā ar angļu valodu, lai lēnām ievirzītos tautas kopējā mēlē.
Kad britu Malaja izjuka, lai aizstāvētu Malaizijas federāciju 1963. gadā, Singapūra kļuva par neatkarīgas Malaizijas politisko sastāvdaļu līdz 1965. gadam. Apvienība bija īslaicīga rasu satricinājumu dēļ, un Singapūra ieguva neatkarību Singapūras toreizējā premjerministra Lī Kuana Jū vadībā.
Tomēr Malaizijas un Singapūras kopējā vēsture līdz Singapūras neatkarībai atstāja neizdzēšamu iespaidu uz šo divu valstu kultūras veidojumu.
“Lah”: kopīgs mantojums
Pētījumā “Multikulturālisms Malaizijā un Singapūrā: konkurējošie modeļi” akadēmiķi Noraini Noora un Čans Hoons Leons norāda, ka Malaizija un Singapūra pēc noklusējuma ir “multikulturālas”. Abās tautās ir neviendabīgs etnisko grupu sajaukums, no kurām trīs galvenās ir “malajiešu, ķīniešu un indiešu grupas”. Tomēr katras etniskās grupas procentuālais sastāvs dažādās valstīs ir atšķirīgs, kā parādīts 2017. gada statistikā, kur Singapūrā ir daudz lielāks Ķīnas iedzīvotāju skaits (apmēram 75 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita) nekā Malaizijā (kur tās veido apmēram 24 procentus no visiem iedzīvotājiem).
Džordžs P. Landovs, Brauna universitātes angļu valodas profesors, rakstā “Angļu valodas ieviešana un izplatīšana Singapūrā un Malaizijā” teica, ka bērni, kuri mājās, kad Malaizijā un mājās, runāja dažādās valodās, piemēram, ķīniešu, malajiešu vai tamilu valodā, Singapūra atradās koloniālajā pakļautībā, kā arī apmeklēja angļu vidējās skolas, kuras izveidoja briti. Veids, kā viņu dzimtā valoda ietekmēja viņu runāto angļu valodu, netīšām formēja neformālo Singlish un Manglish to, kāds viņi ir šodien.
