Ir saprotams, ka cilvēki izdara mākslīgās pases, jo viņi neiepazīstas ar jauno kultūru, bet vai nebūtu jauki, ja šādas nepatīkamības novērstu, noskaidrojot dažus izplatītus pārpratumus? Kultūras brauciens vaicā ķīniešiem par vispārinājumiem, ko par viņiem izdara ārzemnieki, vai par lietām, ko viņi viņiem saka, kas nonāk zem viņu ādas.
“Konichiwa” vai “Anyohaseyo”
Ja jūs mēģināt tuvināties ķīniešiem iespaidīgā veidā, jums tas vismaz ir jāsaprot pašā sākumā. Apsveicot viņus ar “Sveiks” japāņu un korejiešu valodā, tas, protams, iespaidos viņus, bet sliktā veidā. Ja nevarat atcerēties “Ni Hao” ķīniešu valodā “Hello”, labāk, ja jūs vienkārši sveicināt viņus angļu valodā.
“Kas ir kārtībā”
"Ko jūs vēlaties ieturēt vakariņās?" “Lai kā būtu.” “Vai mēs rīt varēsim skatīties šo filmu?” "Lai kas būtu kārtībā." “Neatkarīgi” ir frāze, ko daži ķīnieši mīl teikt, bet vairāk ienīst. Tā šķiet pārdomāta atbilde, kā citiem cilvēkiem dot izvēles brīvību, taču daudzi to uzskata tikai par attaisnojumu, lai bēgtu no atbildības. Tāpēc padomājiet nākamreiz divreiz, pirms sakāt “Neatkarīgi” kā atbildi uz ķīniešu jautājumiem.
"Mēs mīlam Ķīnā gatavotus izstrādājumus, jo tie ir lēti!"
Ceļojot ārpus Ķīnas, bieži cilvēki mēģinās uzsākt sarunu, norādot uz preču plauktu, sakot: “Jūs esat no Ķīnas? Tie visi ir izgatavoti Ķīnā. Lēti un labi! ” Lai gan glaimojoši ir tas, ka viņi ļoti runā par Ķīnā ražotiem izstrādājumiem, šādi komentāri kaut kādā veidā atgādina faktu, ka lētā cena tiek maksāta uz lēta ķīniešu darbaspēka rēķina, un dažreiz arī kvalitāte.
“Ak pareizi, es aizmirsu, ka jūs nevarat izmantot Facebook / Instagram / Twitter
”
Vai tas ir tikai mēs, vai arī šī klišeju pārņemtā līnija izklausās mazliet smuki? Tā ir taisnība, ka mēs nevaram brīvi klīst tiešsaistē, pateicoties valdības noteiktajam Lielajam ugunsmūrim, un situāciju vēl vairāk pasliktina arvien stingrāka tiešsaistes cenzūra, taču tas nenozīmē, ka ķīnieši gatavojas atkāpties no likteņa. Tas ir atklāts noslēpums, ka daudzi ķīnieši izmanto VPN jeb virtuālos privātos tīklus, lai piekļūtu aizliegtajām vietnēm, un, pats galvenais, mēs necenšamies tik smagi kāpt pāri sienai tikai tāpēc, lai izmantotu Facebook / Instagram / Twitter.
“Es zinu, ka jūs, puiši, nevarat komentēt
”
Tā ir taisnība, ka dažas tēmas Ķīnā ir jutīgas, un pastāv risks, ka tās ieslodzīs par tenku tīklošanu tiešsaistē. Pat ja fakts, ka daži ķīnieši mēdz būt diskrētāki, komentējot pašpārdomātus sensitīvus jautājumus, baidoties no cenzūras spiegošanas, daudzi cilvēki neslēpj savas jūtas, izsmieklējot visu cenzūras lietu tiešsaistē, kamēr daži turpina izteikties, neskatoties uz to, ka viņu amati tiek dzēsti atkal un atkal. Liekot domāt, ka ķīnieši nevar izteikties, jo “jums nav atļauts” ir necieņa pret tiem, kas turpina rīkoties, neraugoties uz grūtībām.
“Es atgriezīšos pie jums”
Ne velti gaidot atbildes pēc tam, kad reizēm tika teikts “es atgriezīšos pie jums”, beidzot pievērsīsimies patiesībai, ka „es atgriezīšos pie jums” patiesībā nozīmē „es nekad neatgriezīšos pie jums. ” Tā ir taisnība, ka ķīnieši ir keqi (pieticīgi un pieklājīgi), tāpēc viņi dažreiz mēdz taktiski runāt, lai izvairītos no konfliktiem, bet mēs arī apbrīnojam godīguma tikumu, tāpēc, lūdzu, domājiet to, ko jūs sakāt, un, ja jums tiešām nav atbildiet, ir pareizi teikt: “Atvainojiet, bet es neko nevaru darīt.”
