Kā daļu no mūsu sērijas “20 literārie tulkotāji līdz 40 gadu vecumam” mēs intervējām arābu valodas literāro tulkotāju Kareem James Abu-Zeid.
Tulkojis rakstniekus no Libānas, Marokas, Irākas, Palestīnas un Ēģiptes
Jaunākie tulkojumi: Rabija Jēbera atzīšanās (Libāna), Najwan Darwish nekas cits, ko pazaudēt: Atlasīti dzejoļi (Palestīna)
Apbalvojumi: Fulbraita pētnieks; žurnāla Poetry 2014. gada tulkošanas balvas ieguvējs
Lasiet: Najwan Darwish dzejolis “Vēlaties reklāmu”
Ko jūs šobrīd tulkojat? Pašlaik es strādāju pie diviem projektiem, un faktiski pagājušajā nedēļā es viņiem abiem nosūtīju paraugus izdevējiem. Viens no tiem ir jauns un atlasīts dzejoļu grāmata, kuru autors ir palestīniešu dzejnieks Najwan Darwish, dzejnieks, kura darbs man ļoti patīk. Viņa pirmā grāmata angļu valodā Nothing More to Lose ir izdevusies diezgan labi, tāpēc es priecājos, ka varu strādāt pie viņa grāmatas. Viņš ir jaunākās palestīniešu rakstnieku paaudzes priekšgalā, un viņa darbs drosmīgā un negaidītā veidā pārdefinē “pretošanās literatūras” kontūras.
Otrs projekts, kuru es šobrīd tulkoju, tiek saukts par “Mu'allaqat”, un es to provizoriski esmu nosaukusi angļu valodā “The Hanging Poems: The Ten Classic Works of Pre-Islamic Poetry”. Šis ir visslavenākais pirms islāma (6. gadsimta un 7. gadsimta sākuma) arābu dzejas krājums, dzejoļi, kas savas slavas dēļ it kā tika pakārti no Kaaba svētā melnā akmens, un tie detalizēti raksturo bieži skarbo un nerimstošo tuksneša dzīve tajā, ko tagad sauc par Arābijas pussalu.
Kādu pieeju vai procedūras izmantojat tulkojot?
Es neesmu pārliecināts, vai man ir īpaša “pieeja” pati par sevi, bet man ir dažas vienkāršas vadlīnijas, kas virza procesu, īpaši attiecībā uz dzeju (lai arī tās attiecas arī uz prozu): Pirmkārt, lai arī tēmas un tēmas (un pat daži specifiski termini) teksts varētu būt svešs, tulkotajam tekstam vienmēr vajadzētu lasīt tā, it kā to būtu rakstījis angļu valodas dzejnieks. Citiem vārdiem sakot, tai jāizklausās kā ārkārtas dzejai angļu valodā, kas nozīmē, ka, iespējams, būs jāveic daži “upuri” vai nelielas izmaiņas jēgas vai struktūras ziņā. Man tulks nekādā gadījumā nekādā gadījumā nedrīkst nodot teksta poētisko kvalitāti - poētiskā kvalitāte ir dzejoļa kodols. Tas ir galvenais kritērijs. Kad tas ir izpildīts, nonāk sekundārais kritērijs: Turiet tulkojumu pēc iespējas cilvēciski tuvāk avota tekstam, bet nekad nenododiet pirmo kritēriju.
Kādus darbus vai reģionus jūs piesaista?
Līdz šim es esmu centies vērsties pie autoriem, kuru darbi vēl nekad nav publicēti angliski - man patīk pirmo reizi ievest autorus angliski runājošajā pasaulē. Šobrīd es precīzāk sliecos uz dzeju (vai prozas darbiem, kas savā stilā ir ārkārtīgi poētiski), un vēl konkrētāk - uz poētiskiem darbiem, kuriem ir arī sava veida garīgā puse. Esmu dedzīgs meditācijas praktiķis un lielu daļu pēdējo gadu esmu pavadījis klusām rekolekcijām, tāpēc es ceru sākt tulkot dažu izcilo klasisko arābu mistiķu dzejnieku darbus, tiklīdz mani pašreizējie projekti būs pārspīlēti no tiem nekad agrāk netika tulkoti angļu valodā, pārsteidzoši.
Kas vai kādi ir daži netulkoti rakstnieki vai darbi, kurus jūs vēlētos redzēt angļu valodā? Kāpēc?
Es vēlētos redzēt dažus vēl lielākos klasiskās arābu literatūras darbus tulkojumos ar šķidru tulkojumu un presēs ar plašu izplatību valstī, kur tos faktiski var lasīt ārpus akadēmiskajām aprindām. Es domāju, ka tas būs daļa no mana kā tulka darba dažos nākamajos gados - mēģināt dažus no šiem darbiem ievest tā dēvētajā pasaules literatūras “kanonā” (un es uzskatu, ka izplatīšana tam ir svarīga). Lielākā daļa angliski runājošās pasaules cilvēku, pat tie, kuriem ir literārā izglītība, ir pazīstami tikai ar diviem klasiskās arābu valodas tekstiem: Korānu un 11001 nakti. Iepriekš es jau minēju galveno islāma arābu dzejas kolekciju, kas, manuprāt, ir absolūti satriecoša un kurai, manuprāt, ir nepieciešams jauns un dzīvs tulkojums angļu valodā. Ir daudz daudz citu darbu (un citi tulkotāji ir sākuši darbu pie dažiem no tiem), bet man ir tendence pievērsties dzejai, tāpēc es sāku domāt par viena no slavenāko mistisko dzejnieku darbu tulkošanu arābu valodā -valodas tradīcija, Mansours al-Hallajs, kurš tika spīdzināts un pēc tam izpildīts nāvessodā Bagdādē 922. gadā pirms mūsu ēras par zaimojošo vārdu “Es esmu patiesība” izteicienu.
Kādas ir dažas interesantākās literārās attīstības tendences valodā vai reģionā, no kura tulkojat?
No visiem Tuvajiem Austrumiem nāk milzīgs daudzums literatūras, tāpēc man ir grūti runāt par norisēm visā reģionā kopumā. Bet, jo īpaši attiecībā uz palestīniešu dzeju (un varbūt arī arābu dzeju plašākā nozīmē), man šķiet, ka ir mainījusies jutība pret dzeju, kas dominēja 20. gadsimta otrajā pusē. Tiešās (antagonistiskās) pretestības dzeja un dzeja, kas ieņēma varonīgu nostāju, šķiet, tagad dod priekšroku dzejai, kurā bieži tiek izmantota ironija un humors, lai aprakstītu bieži vien drausmīgos apstākļus - es šos darbus uzskatu par poētiskām “melnām komēdijām”. Šī ir tikai viena attīstība, bet tā runā par manu kā tulka jutīgumu.
Kāds ir nesenais tulkošanas izaicinājums, ar kuru jūs esat saskāries?
Es šeit būšu pilnīgi godīgs un atklāts. Viens no lielākajiem daudzgadīgajiem izaicinājumiem, ar ko es saskāros, ir finansējums. Lai arī nesen pabeidzu doktora grādu, esmu nolēmis neiet uz akadēmisko kursu, kas paredzēts darba laikā, (vai pagaidām neko nemācīt), kas nozīmē, ka visi mani ienākumi šobrīd nāk no ārštata tulkošanas un rediģēšanas. Tā kā literārā tulkošana parasti maksā mazāk nekā citi tulkošanas darbi, man bieži ir jālīdzsvaro savi literārie projekti ar citiem tulkošanas projektiem (bieži no franču vai vācu valodas), kas man ļauj apmaksāt rēķinus. Konkrētāk, mans projekts tulkot lielāko islāma dzejas krājumu ir tehniski atkārtots tulkojums, kas īpaši apgrūtina ārēju dotāciju nodrošināšanu, jo šīs organizācijas parasti dod priekšroku finansēt pavisam jaunus tulkojumus. Finansēšanas jautājums varētu būt vairāk dzīves izaicinājums nekā tulkošanas izaicinājums pats par sevi, taču tam ir liela ietekme uz to, kādus projektus es varu uzņemties.
