Kā daļu no mūsu sērijas “20 literārie tulkotāji līdz 40 gadu vecumam” mēs intervējām franču un itāļu valodas tulkotāju Andrē Nafisu-Sahely.
Tulkojusi rakstniekus un dzejniekus no: Ziemeļāfrikas, Tuvajiem Austrumiem, Francijas, Itālijas
Jaunākie tulkojumi: Alessandro Spina filma “The Confines of the Shadow”; Aiz dzeloņstieples: atlasīti Abdellatif Laâbi dzejoļi
Apbalvojumi: Angļu PEN rakstnieku tulkošanas balva
Ārpusskolas: dzejnieks, apsolītā zeme: dzejoļi no ceļojošās dzīves (pingvīns)
Lasiet: “Slava tiem, kas mūs spīdzina”, autors Abdellatif Laâbi
Ko jūs šobrīd tulkojat?
Es strādāju pie grafiskā romāna ar nosaukumu Une éternité à Tanger (mūžība tangeros), ko kopīgi producēja Kotdivuāras autore Titi Faustina un Kamerūnas ilustrators Nyoum Ngangué. Mūžība Tangerā stāsta par pusaudzi vārdā Gava, kurš devās emigrācijā no savas dzimtā pilsētas, izdomātā Āfrikas galvaspilsētas Gnasvilas, uz Tanžeres - ceļa punktu ceļojumā uz Eiropu, kur viņš cer izvairīties no ekonomiskajiem, politiskajiem un sociālās ciešanas, kas nomoka viņa dzimteni. Mans tulkojums tiks publicēts 2017. gada martā.
Kādu pieeju vai procedūras izmantojat tulkojot?
Runājot par paša tulkošanas procesa izaicinājumiem, es nekad neesmu bijis daļējs no teorijas, kas balstīta ap tulkošanu: es uzskatu, ka liela daļa procesa ir intuitīva. Neatkarīgi no tā, vai autori, kurus esmu iztulkojis, ir bijuši “miruši un kanonizēti”, “dzīvi un nodibināti” vai pat vienkārši “topoši”, man jākontrolē tas pats pārbaudījums: “vai es varu darīt viņu tekstus taisnīgus ? ” Esmu tulkojusi divdesmit vienu grāmatu, un, izņemot trīs komisijas, es “izvēlējos” visus savus autorus, pamatojoties uz to, vai manas savdabīgās īpatnības papildinās viņu grāmatas.
Kādus darbus vai reģionus jūs piesaista?
Pēc septiņu Marokas autoru grāmatu tulkošanas man droši vien būtu jāsaka, ka mans darbs virzās uz Ziemeļāfriku. Neskatoties uz to, katra grāmata, ko esmu strādājusi, noteikti atstāja neizdzēšamu iespaidu. Neviens man nelika smieties kā Balzaka darbinieka fizioloģija, savukārt Zola nauda mani padarīja melanholisku un mokošu. Rašida Boudjedra grāmata “Barbaru vīģes” mani aizvilka pa Eiropas koloniālisma trušu caurumu Ziemeļāfrikā, savukārt Abdellatif Laâbi (aiz dzeloņstieples: atlasīti dzejoļi) mani no tā izcēla. Es arī daudz ko uzzināju no visiem pārējiem, bet Alessandro Spina, iespējams, bija autors, kuru es visvairāk vēlējos satikt, bet viņš nomira tajā pašā nedēļā, kad es parakstīju līgumu par viņa tulkošanu, kas nozīmē, ka es, iespējams, visvairāk lepojos ar The Confines of the Ēna - vairāku paaudžu eposs Lībijā no 1911. gada līdz naftas atradumiem 1960. gados. Tas ir cikls, kas sastāv no sešiem romāniem, novellas un četrām stāstu kolekcijām. Mana tulkojuma 1. sējums tika publicēts 2015. gadā, un 2. sējums sekos 2017. gada beigās.
Kas vai kādi ir daži netulkoti rakstnieki vai darbi, kurus jūs vēlētos redzēt angļu valodā? Kāpēc?
Es mūža mūžā aizraujos ar Saūda Arābijas rakstnieka Abda al-Rahmana Munifa (1933–2004) darbu, kura romānu kvintetā “Cities of Salt” ir aprakstīts, kā ciema dzīve tika pagriezta uz galvas, atklājot naftu gados, un revolucionāras pārmaiņas, kas šī atklājuma rezultātā notika līcī. Kamēr Sāls pilsētas bija nepārprotami tulkojis Pīters Teroukss, būtu brīnišķīgi redzēt, ka kāds uzņemtos tulkot Munifa vēsturisko romānu triloģiju Ard as-sawad / Tumšā zeme, kas griežas ap pēdējā Mamluka Irākas valdnieka dzīvi., Dawud Pasha. Munifa darbs ir aizliegts Saūda Arābijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, kur viņš tomēr ir ļoti populārs.
