Viljams Šekspīrs ir varbūt Anglijas slavenākais dzejnieks un dramaturgs, rakstnieks, kuru mēs mīlam pētīt un spekulēt. Vai viņš tiešām bija viens cilvēks? Vai viņš bija gejs? Un tomēr, pārdomājot personīgo dzīvi, ir viegli aizmirst, ka šis ārkārtas cilvēks (vai cilvēki, atkarībā no tā, kam un kam ticat) angļu valodai atnesa varbūtēji 1700 jaunus vārdus, apvainojumus un frāzes pagriezienus, no kuriem daudz joprojām ir sastopami mūsu ikdienas valoda.
Zaļo acu briesmonis
Ikviens A līmeņa angļu literatūras students, kura vērts ir sāls, zina, ka Šekspīrs šo konkrēto frāzi izgudroja Otello, ar nelietīgo Iago pārņemot greizsirdību, kas titulēto Otello satver kā “zaļu acu briesmoni”. Tomēr viņš izmantoja arī līdzīgu tā variantu ('zaļzemju greizsirdība') arī iepriekšējā lugā, arī Venēcijas tirgotājs. Mūsdienās mēs to izmantojam gandrīz tāpat kā pats Bards.
Aktieri uz skatuves, dramatiski pārveidojot Otello © Indi Samarajiva / Flickr
Rants
Tagad vārds, ko vislabāk izmanto, lai raksturotu Elonu Musku, ļaujot viņam atbrīvoties no čivināt vai kādam no Trumpa palīdziem, kas viņam nodevis savu tālruni, ir iznākums, ka pirmais reģistrētais “rant” lietojums nāk no Šekspīra Hamletā pieklājības pēc (“Es runšu, kā arī tu '), kaut arī vārdiskajam lietojumam, ko mēs mūsdienās izmantojam kārdināšanai (pazīstams arī kā' ņurdēt '), acīmredzot bija vajadzīgs vēl pusgadsimts, lai uzziedētu.
Klauvē klauvē! Kas tur ir?
'Klauvē klauvē! Kas tur ir?', iespējams, ir pirmais ievadījums perforatora izveidē, kuru iemācījāties jau bērnībā, un tomēr daudzgadīgi populāro drausmīgo joku uzstādīšanu izdomāja pats Šekspīrs. Tomēr, lai arī mēs smieklīgi izmantojam ideju “klauvēt klauvēt”, Šekspīrs to izmantoja diezgan burtiski Makbetā, sekojot tam ar vārdu “kurš tur, es esmu, Belzebuba vārds?”.
Šekspīra globuss Londonā © Deivids Stenlijs / Flikrs
Zelta sirds
Padomājiet par veidiem, kā jūs varētu raksturot laipnu, dāsnu cilvēku mūsdienu angļu valodā. Vai prātā nāktu “zelta sirds”? Daudziem tas droši vien būtu, ņemot vērā, ka šis frāzes pavērsiens nozīmē gandrīz to pašu, ko tas, kad tas notika, kad Šekspīrs to izmantoja Henrija V - labestīga cilvēka vārdā.
Modes
Šekspīrs mīlēja labas modes atsauci, un tāpēc ir tikai pareizi, ka viņš izraisīja frāzi “moderns”. Tomēr viņa lietojums ļoti atšķīrās no mūsdienu izpratnes par “moderns”, lai nozīmētu kaut ko modē, tendencē. Tā vietā Troilusā un Kressidā luga, kurā vārds vispirms uzauga, “moderns” savā ziņā nozīmēja vienkārši “labu”. Ar Šekspīru nekad nav nekas vienkāršs.
Šekspīrs vienmēr ir pieejams ar valodas Marka Vanga / © Culture Trip starpniecību
Buzzer
Mūsdienu '' Buzzer '' droši vien uzbur domas par kairinošām spēļu izrādēm. Tikmēr Šekspīra laikos “zvana signāls” tika atmests ikdienas sarunās Hamletā, lai nozīmētu kaut ko līdzīgu “tenkām”, un to, iespējams, ietekmēja spārnoto kukaiņu šķietami kaitinošākā rosinošā skaņa.
Mārīte
Atkarībā no jūsu vecuma un audzināšanas vietas, “mārīte” ir vai nu bērnu grāmatu izdevēja, sarkanu un melnu lidojoša būtne, vai arī kritiski slavēta filma, kurā galvenā loma ir Saoirse Ronan. Un tomēr “mārīte” (vārds) it kā bija domājis Šekspīru un, domājams, izteicis savu slavenāko traģēdiju Romeo un Džuljeta.
Džūlija tiek aprakstīta kā “mārīte” Romeo un Džuljetā © Sabine18 / Pixabay
Nereāli
Tas var šķist “nereāli”, taču Šekspīrs arī nāca klajā ar vārdu, ko mēs tagad lietojam, lai apzīmētu “forši” vai dažos gadījumos “neticami”. Tomēr viņa dienā “nereāls” nozīmēja tikai to, ka “ne īsts”. Patiesībā viņš jau ilgu laiku bija laba prefiksa piekritējs, kurš nāca klajā ar daudziem vārdiem, kas to lietoja, pat pievienojot to (kaut arī ne pirmo reizi) vienam no vārdiem, ko mēs tagad vislabāk saistam ar Zuck, 'nedraudzīgs'.
