Iedvesmojoties no populāras mangas grafisko romānu sērijas un stāstot stāstu par Suzu, jaunu sievieti, kura Otrā pasaules kara laikā pārceļas prom no savas dzimtā pilsētas Eba, Hirosimā, šajā pasaules nostūrī jau ir ieguvusi balvas un ir uzvarētāju rave atsauksmes. Mēs runājām ar režisoru Sunao Katabuchi par šo ļoti atšķirīgo japāņu animāciju.
Kultūras ceļojums: tas ir grūts priekšmets, kas jārisina jebkurā formātā, tiešraidē vai animācijā. Kāpēc jums bija svarīgi izveidot šo filmu?
Sunao Katabuči: Kad lasīju Fumiyo Kouno manga oriģinālu, es jutu, ka Suzu ir ārkārtīgi mīlīgs, “īsts cilvēks” ar ļoti sarežģītu personību.
Lai gan viņas eksistenci varēja viegli attēlot jebkurā plašsaziņas līdzeklī, es domāju, ka viņas klātbūtni varētu spēcīgāk izteikt filmas formātā.
Jums varētu patikt arī: Iepazīstieties ar holandieti, kurš Ziemeļlondonas novietnē veidoja filmu Ghibli Film
CT: Kādas ir priekšrocības, lai padarītu šo stāstu par animāciju?
SK: Es neredzu īpašas priekšrocības. Suzu ir ļoti bezrūpīgs. Mēs domājām, ka mēs spēsim ienest vairāk realitātes varoņu kustībās, koncentrējoties uz tik atvieglotu cilvēku, kurš bezrūpīgi veic mājsaimniecības darbus. Un mēs domājam, ka mums izdevās paust realitāti.
Runājot par Kouno kundzes māksliniecisko stilu, es domāju, ka viņai ir unikāla nostāja Japānas manga pasaulē. Tas faktiski bija mūsu labā, jo tas palīdzēja mums izveidot animāciju, kas neizskatījās līdzīga iepriekšējiem darbiem.
Sunao Katabuchi © GENCO, INC
CT: Vai ir kādas lietas, kuras formāta dēļ nevarētu izdarīt?
SK: Gandrīz neviena nebija. Drīzāk animācija ļāva mums attēlot daudzas lietas, kuras mēs citādi nebūtu varējuši. Piemēram, mēs varētu Hirosimu un Kēru uzzīmēt tieši tā, kā tie būtu bijuši Otrā pasaules kara laikā. Ja mēs to darītu tiešraidē, to būtu gandrīz neiespējami sasniegt. Tas arī ļāva mums tajā pašā dimensijā uzzīmēt kara realitāti un viņas dzīvi pirmskara laikā. Es domāju, ka mums izdevās paust pasauli, kurā karš un pilsētas līdzāspastāvēja tēlā, abus elementus notverot vienādā stāvoklī.
CT: Vai jūs varat mazliet pastāstīt par mangas sērijas reputāciju, kas pirmo reizi pastāstīja šo stāstu.
Kouno kundze ar entuziasmu ražoja oriģinālo mangu, cenšoties to padarīt par pagrieziena punktu savā mākslinieciskajā karjerā, un savā ziņā viņa sevi mocīja ar emocijām. Lai gan es uzskatu, ka bija daudz cilvēku, kas sevišķi aizraujas ar seriālu, diemžēl tā lasītāju loks stagnēja, atstājot Kouno kundzi, iespējams, diezgan jūtas vientuļā. Bet fani bija acīmredzami priecīgi, kad tika paziņots par anime pielāgošanu - es domāju, ka šī bija pirmā reize, kad Kouno kundze pamanīja milzīgo lasītāju skaitu. Es uzskatu, ka viņai tā bija svarīga pieredze. Mums bija arī ārkārtīgs pagodinājums, ka šis paziņojums ieguva reizinātāja efektu, kā rezultātā palielinājās lasītāju skaits un tika vairāk novērtēts oriģinālais manga.
CT: Cik grūti bija tulkot no manga oriģināliem uz animāciju?
SK: Kouno kundze sākotnējā mangā nesniedz daudz skaidrojumu. Piemēram, viņa nenorāda, kur tieši Hirosimā atrodas Suzu, kaut arī viņa to uzzīmēja ar skaidru un konkrētu priekšstatu par vietu. Ir daudzas lietas, piemēram, šī. Tātad mēs apstiprinājām visas vietas, kur Suzu devās, risinot noslēpumus pa vienam. To darot, mēs uzzinājām jaunus faktus un sākām saprast iemeslus, kāpēc Suzu tur bija. Mangai bija daudz šo brīžu, un tie mums bija svaigi pārsteigumi. Filma nesniedz visas atbildes, taču, attēlojot vidi, kurā ir sīkāk nekā manga oriģinālos, jūs varat pateikt precīzas vietas, kuras Suzu apmeklē. To sakot, daudzām auditorijām var būt nepieciešama vēl vairāk informācijas. Bet, sniedzot sīkāku informāciju par katras skatuves vietu un laiku, iespējams, piedāvā kaut ko atšķirīgu - es ceru, ka auditorija tam piekritīs.
Jums varētu patikt arī: Manga sērija, kuru jums vajadzētu lasīt tieši tagad
CT: Kas jūs aicināja par šī stāsta tapšanu?
SK: Mēs pieredzējām visu, ko darīja Suzu. Ja viņa gatavoja, mēs to izdarījām; ja viņa šuva kimono, mēs rīkojāmies tāpat, un, ja viņa gatavoja nori [jūraszāles], mēs arī apmeklējām jūrmalu, lai paši to pagatavotu [smejas]. Mēs izgatavojām arī salmu sandales. Lai arī mums neizdevās tāpat kā Keiko [smejas]. Ja Suzu pastaigājās pa Hirosimu un Keru, mēs sekojām arī tieši tām pašām ielām. Atdzīvošanās no viņas dzīves mūsu prātā padarīja konkrētāku. Bija ļoti jautri radīt filmu, patiesībā piedzīvojot to, ko viņa dara.
CT: Karu mēs redzam no perspektīvas, ko reti redzam Rietumos. Kā, jūsuprāt, ārpus filmas Japāna reaģēs uz filmu?
SK: Es domāju, ka pat Japānā tā bija pirmā reize, kad kari tiek attēloti no šādas perspektīvas. Iespējams, tāpēc japāņu auditorija to uztvēra kā jaunu skatu punktu. Šajā ziņā viņiem nebija obligāti nekādu priekšrocību salīdzinājumā ar ārvalstu pircējiem. Viņi zināja tik maz par kara laiku kā ārzemju auditorija, un es domāju, ka viņi redzēja filmu bez daudz zināšanām par dažādiem jautājumiem. Bet es uzskatu, ka bija daudz lietu par Suzu pieredzi, kuru viņi piedzīvoja un saprata filmas laikā. Es domāju, ka tas cilvēkus pamudināja to atbalstīt. Es ceru redzēt šo pašu fenomenu arī starptautiskā mērogā.
CT: Cik reālistiska ir darbība, ko mēs redzam uz ekrāna, un kā jūs rīkojāties, atjaunojot redzētās vietas?
SK: Mēs attēlojām tādas ģeogrāfiskās iezīmes, kādas tās būtu bijušas Otrā pasaules kara laikā, izņemot vienu daļu, kurā stāsta labad mēs likām Suzu staigāt pa ceļu, kura toreiz vēl nebija. Piemēram, zīmējot kalnu, mēs ņēmām vērā koku blīvumu un pievērsām to tā, kā tas izskatījās agrāk, nevis kā tas izskatās tagad. Katra no iznīcinātāju lidmašīnām gaisa reida ainās faktiski notika toreiz. Mēs gribējām visu atstāt tā, kā bija, lai precīzi saprastu Suzu jūtas, kamēr viņa tur bija.
CT: Suzu ir nevainīgs varonis, kurš daudz iztur. Kādas īpašības viņai piemīt, lai palīdzētu pārdzīvot grūtos laikus?
SK: Es teiktu, ka viņas izdzīvošana bija tikai sakritība. Kari ir ārkārtīgi nežēlīgi un vienādi ietekmē ikvienu no mums. Neatkarīgi no personības, viņa mirst, mirstot. Viņa izdzīvoja, jo viņai paveicās atrasties pietiekami tālu no bumbas atlūzām. Dzīvojot caur tiem laikiem, es uzskatu, ka viņai naivi uztvert realitāti patiesībā būtu bijis neizdevīgi. Es vēlētos, lai visi atcerētos, ka viņa bija viena no personām, kas izdzīvoja tikai nejauši. Tas nebija tāpēc, ka viņa bija īpaši pārāka. Viņa bija prasmīga zīmēšanā, taču kara laikā tas viņai nekādā veidā nepalīdzēja.
CT: Mēs redzam, cik nozīmīgs zīmējums ir Suzu visā filmā. Vai šī ir aizraušanās, ar kuru jūs dalāties ar viņu?
SK: Es tam ticu. Tas ir tāpēc, ka viņas iekšējais es gaida izteikšanos, un tas pierāda, ka ir kāds dārgums, kas ir lielāks nekā tas, kas atrodas uz virsmas. Es ceru būt tāda kā viņa. Tomēr šāda prasme nebija pietiekami varena, lai atbrīvotos no paša kara. Kara laikā viņai pat nācās atmest zīmēšanas prasmes un izvēlēties dzīvi kā parastajai mājsaimniecei. Tāda viņas talanta izšķērdēšana
.pasaule nekad to nebija redzējusi. To turēja tikai viņas sirdī
Es domāju, ka tieši tāpēc es viņu tik ļoti dievinu.
Šajā pasaules nostūrī vairs nav vietas.
