Izdots 1910. gadā, Howards End by EM Forster iekapsulē Bloomsbury, London, Edvarda Lielbritānijas augstumā. Pētījums par sociālajiem gājieniem, uzvedības kodeksiem, klases dalīšanu un ģimeņu savstarpējām attiecībām, romāna tēmas un klimatiskie momenti atrodas Hovarda Endā, mājā, fiziskajā vietā. Tomēr romāna ietvaros arī Blūmsberijas Londonas teritorija tiek izmantota kā līdzeklis Edvarda laikmetam raksturīgo sociālo vērtību, klases politikas un straujās modernizācijas izpētei.
Hovards Ends stāsta trīs dažādas ģimenes. Pirmā ģimene - Vilkokss - ir bagāta un iedibināta, un tā ir nopelnījusi savu vietu Lielbritānijas kolonijās 19. gadsimtā. Viņu ģimenes māju sauc Howards End, kas kļūst par romāna uzmanības centrā. Otrais ir Šlēgels, trīs māsu ģimene, kas Vācijā nonāk saskarē ar Vilkoksiem. Māsas ir kultivētas, izglītotas un progresīvas, ievērojot savus politiskos uzskatus, un nāk pārstāvēt Blūmsberijas kopu, kuras loceklis bija arī Forsters. Blūmsberijas grupa bija intelektuāļu, rakstnieku un mākslinieku kolekcija, kas 20. gadsimta sākumā dzīvoja Blūmsberijā un ap to un bija liberāli eksperimentējot, kā savos darbos attēlot patiesību, skaistumu un cilvēcisko pieredzi. Pēdējā ģimene ir Leonards un Jacky Blast, nabadzīgais pāris, kuri pārstāv sociālās monētas otru pusi Edvarda Londonā.
Bedfordas dārzi © Deivids Vests / WikiCommons
Romāns seko šo trīs ģimeņu sarežģītajai, savstarpēji saistītajai dzīvei un koncentrējas uz sociālajām konvencijām un šķelšanos, kas virza viņu mijiedarbību un romāna sižetu. Tiek izpētīti progresīvi sabiedrības un līdztiesības jēdzieni, jo īpaši sieviešu tiesības un atšķirības starp dažādām sociālām klasēm tajā laikā. Trīs Šlēgela māsas ir romāna varoņi, un viņu līdzības ar Blūmsberijas grupu romānu novieto gan šajā sociālajā vidē, gan Blūmsberijas fiziskajā telpā Londonā.
Hovards Ends atspoguļo, ka Londona 20. gadsimta sākumā bija strauju pārmaiņu vieta. Iedzīvotāju skaits auga, un Lielbritānijas sabiedrības šķiru šķiras uzreiz sāka miglot un vienlaikus pastiprināties. “Tikai pieslēdzies!” ir EM Forstera romāna epigrāfs un ir teksta izpratnes atslēga. Hovarda galā Forsters parāda, kā politisko, dzimumu un klašu atšķirību pārvarēšana neizbēgami padarīs sabiedrību labāku un atvērtāku dzīvesvietu. “Visi vīrieši ir vienādi - visi vīrieši, tas ir, kam ir lietussargi” arī parāda, cik liela ir romāna nauda un vara, iemiesojot to, kā tas atdala varoņus un arī viņus apvieno.
Hovarda Endā Forsters demonstrē savu ticību cilvēku attiecībām un viņu spējām gūt virsroku, neskatoties uz dramatiski mainīgajām sabiedrībām 20. gadsimta sākumā. Pirmām kārtām romānā tiek izmantotas progresīvās Blūmsberijas grupas idejas un uzskati, kurus iemieso Šlēgeles māsas, lai parādītu, kā sabiedrība varētu virzīties uz priekšu no klases un dzimuma dalīšanas un ieiet drosmīgā empātijas, izpratnes un sociālās vienlīdzības pasaulē. Romānā Blūmsberija kļūst par šī argumenta saikni, jo romāna fiziskā vide mijiedarbojas ar asociācijas ar Blūmsberijas grupu simboliku.
