Bolīvija pagājušajā sestdienā atklāja nedaudz neparastu taktiku savās notiekošajās cīņās, lai atgūtu piekļuvi jūrai: milzīgs jūras karogs, kura garums ir pasaules rekordists. Prezidents Evo Morales raksturoja kā “jūras apstiprināšanas karogu”. Milzīgajam simbolam desmitiem tūkstošu cilvēku vajadzēja sašūt kopā un noturēties savā starpā starp El Alto un Oruro pilsētām.
Zemes strīds meklējams 19. gadsimta beigās, kad Bolīvija zaudēja Klusā okeāna karu Čīlei. Kā daļu no miera līguma, par kuru bija vienojušies abi tā laika prezidenti, Bolīvija nonāca krastā, piekrītot tās 250 jūdzēm (400 kilometriem) piekrastes joslai plaši kritizētā darījumā, par kuru daudzi joprojām nožēlo.
Tā kā Bolīvija toreiz kļuva par vienīgo valsti Dienvidamerikā, kurai nebija piekļuves jūrai (Paragvaja var nokļūt Atlantijas okeānā caur Parana upi), ekonomiskās sekas, ko rada ierobežota pieeja pasaules tirgum, neapšaubāmi ir smagas. Sliktākajā situācijā Bolīvija lielā mērā paļaujas uz dabasgāzes un minerālu eksportu, kas viss jānosūta caur kaimiņvalstīm par ievērojamiem papildu izdevumiem.
Tas, kas kādreiz bija mūsējais, atkal būs mūsējais © Dentren / WikiCommons
Bolīvijas cīņā par jūras atgūšanu iedvesmojas ne tikai ekonomiskā ietekme, jo gadu gaitā šī kustība ir stingri iestrādāta nacionālajā psihē. Skolas jau no mazotnes māca, ka jūra viņiem ir pamatota, savukārt politiķi jau sen ir ieguvuši vietējo atbalstu, veidojot nacionālisma uzskatus. Bolīvieši no visām dzīves jomām ar pārliecību pasludinās, ka viņiem ir nodarīts pāri un ka sekojošie aizvainojuma 100 gadi ir pilnībā pamatoti.
Visa šī kolektīvā nacionālisma kulminācija ir katra gada 23. marts - datums, ko visā valstī oficiāli novēro kā el Dia del Mar (“jūras diena”). Dīvainā publiskajā izstādē bolīvieši masveidā dodas uz ielām, lai parādītos apkārt ar izgrieztiem kuģiem, un viņu prāvīgais Jūras spēks ar lepnumu dodas uz skatuves.
Karoga izvēršana šogad bija paredzēta sakrīt ar tiesvedību, kas tikko sākusies Hāgā, Holandē. Jau 2013. gadā Morales oficiāli pieprasīja, lai strīds tiktu izskatīts Starptautiskajā tiesā. Tagad, kad process beidzot tiek sākts, bolīvieši intensīvi vēro, lai redzētu, kas notiks nākamo pāris nedēļu laikā.
Čīle jau iepriekš ir paziņojusi, ka “nav nekādu sarunu un tās suverēnās robežas tiek noteiktas ar līgumu pēc kara”. Morāle un pārējā Bolīvija tomēr lūdz atšķirties. Neatkarīgi no iznākuma vairums novērotāju ir vienisprātis par vienu lietu: maz ticams, ka Čīle Bolīvijai atdos kādu zemi.
