Franču valoda ir romantiska valoda, kas savaldzina sirdi kā neviens cits. Tās saknes meklējamas senās Romas iekarošanā, sajaukumā ar mitoloģijas un noslēpumaino leģendu ietekmi. Mūsdienās tās lirisko pievilcību kultivē mūzikas mēle, kas savaldzina klausītāju ar savu unikālo ritmu.
Amour (am-uhr) / mīlestība
Vārds amour (mīlestība) lieliski iekļauj franču mēles aizraušanos ar izrunu, kurai ir vajadzīgas sakustinātas lūpas. Sākotnēji amors tas arī nodeva šīs romāņu valodas saknes kā latīņu valodai - kuru vēsturiski runāja senie romieši - pēc Romas iekarošanas Ziemeļgalā 1. gadsimtā pirms mūsu ēras
Lumière (loo-me-yer) / gaišs
Uz vārdu lumière (gaisma) pirmo reizi atsaucās franču mēle 12. gadsimtā. Tas ieguva jaunu nozīmi 18. gadsimta le siècle des Lumières laikā (apgaismības laikmets), kas simbolizēja cilvēka intelekta apgaismojumu pēc “tumšajiem” viduslaikiem. Mūsdienās tas ir periods, kura kulminācija bija Francijas revolūcija.
Jenna Arts / © Kultūras ceļojums
Bugijs (boo-jee) / svece
Vārds bougie (svece) tika lietots 13. gadsimtā, un diezgan netipiskā burtu kombinācija norāda uz vēsturiskajām saiknēm starp franču un arābu kultūru. Béjaïa pilsētu Alžīrijā mēdza saukt par Bougie un tā kā viduslaikos šeit notika sveču tirdzniecība, tā sniedza ideālu lingvistisko iedvesmu.
Coquille (cok-eey) / apvalks
Vārds coquille (apvalks) radies 14. gadsimtā, taču laika gaitā tas ieguvis daudz nozīmju. Līdz ar drukāšanu parādījās pareizrakstības kļūda. Apvienība radās kā cieņas apliecinājums sprieduma kļūdai, ko demonstrēja cilvēki viduslaikos, dodot naudu viltus La Cour des Miracles ubagiem.
Flâneur (flan-uhr) / klejotājs
Vārds flâneur (klejotājs) cēlies 16. gadsimtā, pateicoties Charles Charles Baudelaire, 19. gadsimtā ieguvis bagātīgu asociāciju kopu. Dzejnieks izteica tik neaizmirstamu pilsētpētnieka portretu - nesteidzīgi klīstot pa plašajiem galvaspilsētas bulvāriem un kafejnīcām -, ka bez tā nav pilnīga Parīzes aina.
Jenna Arts / © Kultūras ceļojums
Sirēne (sir-en) / sirēna
Vārds sirēna (sirēna) nāk no grieķu valodas (seira) ar valodām saknēm, kas uzburt ķēdes tēlu, norādot uz grūtībām atrauties no sava satvēriena. Tas ir saistīts ar grieķu mitoloģijas ietekmi, kur sirēnas tiek attēlotas kā bīstamas pavedinātājas, kuras ar burvīgām dziesmām pievilināja jūrniekus uz kuģa vraka.
Ķīlis (sk. Jels) / debesis
Vārds ciel (debesis) sākotnēji cēlies no grieķu valodas vārda koilos, kas nozīmē “doba” vai “ieliekta”. Tas notiek tāpēc, ka cilvēki debesis uztvēra kā dobuma formu, ko citādi dēvēja par “debess velvēm”. Viņi varēja novērot debesis tikai ar neapbruņotu aci, un tāpēc kosmosa izmēri lielākoties palika noslēpums, īpaši attiecībā uz dziļumu.
Automne (oh-ton) / rudens
Lielākā daļa kultūru visā pasaulē ievēro ražu, un Francija nav izņēmums. Francūži mēdza norādīt uz ieguvumiem, kas simbolizēja palielinātas ražošanas sezonu. Bet pēc tam vārds automne (rudens) cēlās no latīņu valodas 13. gadsimtā kā lingvistisks godinājums Autumnus dievībai, kas pārstāv dabas pārpilnību.
Jenna Arts / © Kultūras ceļojums
Feuille (fuy-yuh) / lapa
Vārds feuille (lapa) vispirms nāca no latīņu valodas 13. gadsimtā. Lai gan vārda galvenā nozīme ir lapa, franču valoda iet roku rokā ar kulinārijas pasauli, un tāpēc nav pārsteigums, ka šefpavāri ir pauduši šo vārdu semantiskas iedvesmas meklējumos. Šodien Francijā jums garšos daudz tartu, kas lieto šo vārdu, piemēram, mille-feuilles.
Printemps (Prahn-ton) / pavasaris
Vārds printemps (pavasaris) cēlies no latīņu valodas primus tempus (pirmo reizi). Tas ir viens no senākajiem vārdiem, kas cēlies no Romas iekarošanas Ziemeļgallijā. Bet 13. gadsimtā šis termins izmantoja pavisam citu pareizrakstību. Tas bija rakstīts “printans”, izmantojot priedēkli “prin”, kas toreiz nozīmēja sākumu.
